Laipni lūgti VN Universe

Gaisa kvalitātes mērījumi 

CO2 monitorings iekštelpās

NO2, SO2, CL2, NH3 u.c. gāzu monitorings pilsētā

Mūsdienās viena aktuālākajām problēmām daudzīvokļu ēkas, birojos, skolās, bernudārzos, slimnīcās utt. ir iekštelpu CO2 koncentrācija.

• Objektīvākais izmērāmais rādītājs, kas liecina par ventilācijas efektivitāti-pietiekamu svaiga gaisa pieplūdi iekštelpās ir CO2 līmenis. Iekštelpās CO2 līmenis ir robežās no 400 līdz pat 4000 ppm, salīdzinājumā ar āra gaisa CO2 līmenis ir 350-450 ppm. Iekštelpu CO2 koncentrācija, kas pārsniedz 1500 ppm, liecina par nepietiekamu telpu ventilāciju. Nepietiekama ventilācija visās augstāk minētajās telpās tiek saistīta ar negatīvu ietekmi uz veselību, tai skaitā 79% cilvēki sajūt vispārēju nogurumu, paaugstinātu infekciju slimību risku, nemierīgumu, darba spēju samazināšanos, savukārt 97% no tiem, kas periodiski cieš no migrēnas, galvassāpes parādās jau 1000 ppm koncentrācijā. , savukārt 97% no tiem, kas periodiski cieš no migrēnas, galvassāpes parādās jau 1000 ppm koncentrācijā. VN UNIVERSE piedāvā mobilu bezvadu ierīci ar CO2 sensoru, kurā iestrādātas krāsu diodes (zaļa, dzeltena un sarkana), kur katra krāsa atbilst savai ppm amplitūdai ( < 1000 zaļa, < 1500 dzeltena, virs 1500 sarkana). Šī ierīce ļauj konstatēt gaisa kvalitāti telpās un vajadzības gadījumā izvēdināt tās. 

Tīrs atmosfēras gaiss satur skābekli (21%), slāpekli (78%), ogļskābo gāzi (0,03%), vairākas inertās gāzes (piemēram, argonu (0,93%)), kā arī ūdens tvaikus (līdz 4 tilpuma %). Gaiss satur arī gāzes, kuras palielinātās koncentrācijās var būt kaitīgas – ozonu, sēra dioksīdu, slāpekļa oksīdus, tvana gāzi un gaistošos organiskos savienojumus, t.sk. kancerogēnas vielas (benzolu un butadiēnu), kā arī gaisā suspendētās daļiņas - aerosolus, kurus veido dažāda izmēra cietas daļiņas un/vai pilieni.
Gaisa piesārņojums kaitē cilvēku veselībai un videi. Eiropā pēdējās desmitgadēs daudzu gaisu piesārņojošo vielu emisijas ir ievērojami samazinājušās, un līdz ar to ir uzlabojusies gaisa kvalitāte visā reģionā. Tomēr gaisu piesārņojošo vielu koncentrācija joprojām ir pārāk augsta, un gaisa kvalitātes problēmas joprojām pastāv. 
​Mūsu izstrādātais ārgaisa sastāva analizātora modelis ir izveidots kā noteikta reģiona vides kvalitātes noteicējs. Tas ļauj lietotājam monitorēt gaisa piesārņojuma un gaisa sastāva precīzu mērījumu nodrošināšanu. Šī iekārta “barojas” no saules un akumulātora enerģijas un mērījumu datus ik minūti nosūta caur noteiktu radio frekvenci  uz datu uztvērēju, kurš savukārt caur GSM datus nogādā lietotājam, tātad to var uzstādīt jebkurā vietā, jo netiek veiktas nekādas instalācijas.

ES Tematiskā stratēģija (CAFE) par gaisa piesārņojumu paredz līdz 2020. gadam samazināt: smalko cieto daļiņu koncentrācijas par 75 %, piezemes ozona koncentrācijas par 60 %, paskābināšanos un eitrofikāciju par 55 %, kas savukārt prasīs samazināt sēra dioksīda emisijas par 82 %, slāpekļa oksīda emisijas par 60 %, amonjaka emisijas par 27 %, gaistošo organisko savienojumu emisijas par 51 % un primārās smalko cieto daļiņu emisijas PM2,5 par 59 %​. 

Kur rodās Sēra dioksīds SO2

Kur rodās Slāpekļa dioksīds NO2

Apmēram 65 % sēra dioksīda rodas sadedzinot fosilo kurināmo, galvenokārt akmeņogles, siltumelektrostacijās, 30 % - sadedzinot fosilo kurināmo rūpnīcu siltuma ražošanas iekārtās un citās stacionārās siltumapgādes sistēmās, bet 5 % rodas automašīnu izplūdes gāzēs​

​Apmēram 50 % slāpekļa oksīdu rodas sadedzinot fosilo kurināmo siltumelektrostacijās un citās stacionārās iekārtās, bet puse - no transporta līdzekļiem. Samērā maz uzmanības tiek veltīts, lai samazinātu slāpekļa oksīdu emisiju stacionāros avotos, jo piesārņojums ar sēra dioksīdu un cietām daļiņām tika uzskatīts par kaitīgāku.
Slāpekļa oksīdi ir bīstamākās vielas skābajos nokrišņos